Noteikumi par drošības pasākumiem pirmsskolas izglītības iestādē “Namiņš” Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai.Noteikumi par drošības pasākumiem pirmsskolas izglītības iestādē “Namiņš”

Rīcības plāns Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai, sagaidot bērnus un bērnu vecākus PII.

Rīcības plāns Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai, sagaidot bērnus un bērnu vecākus PII.

 

15.jūnijā, mūsu 5-6.gadīgie bērni piedalījās aptaujā “Bilingvāls bērns un valodas vide”. Aptauju organizēja Liepājas Universitāte.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM
Bērnu drošība vasarā: 5 jautājumi, kas jāpārrunā ar bērniem
Lai vasara būtu piedzīvojumiem bagāta un tiktu aizvadīta bez liekām rūpēm un raizēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus pārrunāt ar bērniem piecus jautājumus par drošību.

  1. Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?

Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”). Ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Bērniem var ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, bērniem obligāti jāvelk glābšanas vestes.

VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.

  1. Kā rīkoties, ja notikusi nelaime, un kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112!

Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur ir zvanīt, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons – tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.

Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.

  1. Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?

Vasarā noteikti būs arī dienas, kas jāpavada mājās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot vienatnē bērnus, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.

Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties virtuvē patstāvīgi.

4. Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi?

Vasaras brīvlaikā daudzi bērni mājās paliks vieni, tādēļ vecākiem būtu jāiemāca bērnus regulāri pavēstīt, kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā, un cik ilgu laiku būs prom.

Ikvienam vecākam būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un, ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai gadījumos, ja ar bērnu ir noticis kāds nelaimes gadījums, vecāki varētu palīdzēt un informēt par bērna atrašanās vietu.

5. Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?

Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties pamestas jaunceltnes un ēkas kā pastaigu un rotaļu vietu. Tas var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.

VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.

VUGD novēl saulainu un drošu vasaru!

Vasaras periodā aicinām vecākus (aizbildņus) pastiprināti pievērst uzmanību bērnu drošībai, kā arī pārrunāt jautājumus par drošu un pareizu rīcību ikdienas situācijās.

Bērna atstāšana bez pieskatīšanas

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Tātad – rūpēties par bērna pieskatīšanu ir vecāku pienākums, kas noteikts ar likumu.

Civillikuma 177. pantā noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, bet rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi un uzraudzību. Savukārt bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Tātad vecāki ir pilnā mērā atbildīgi par bērnu drošību. Ceļošana (un nakšņošana) bez pieaugušo uzraudzības ir reāli draudi bērnu drošībai – gan no trešajām personām, gan riskantiem apstākļiem.

Būtiski arī tas, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59.pants paredz, ka bērni līdz 16 gadu vecumam nedrīkst uzturēties sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes, bērnu aprūpes iestādes vadītāja vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas klātbūtnes nakts laikā (Par nakts laiku uzskatam laiku no pulksten 22:00 līdz pulksten 06:00).

Lai arī par to daudz runāts, joprojām daļa vecāku atstāj savus iemigušos bērnus vietās, kas tam nav piemērotas, piemēram,  automašīnas salonā – tajā pavisam īsā laikā temperatūra var uzkarst līdz bērna veselībai kaitīgai robežai.

Ik dienu Latvijā no suņu kodumiem un kaķu skrāpējumiem cieš vairāki bērni. Taču tie nav ne sveši, ne klaiņojoši dzīvnieki, visbiežāk tie ir mājas mīluļi. Suns parasti iekož, kad bērns pieiet pie dzīvnieka ēdiena bļodas vai kaitina viņu. Bērnu var apdraudēt arī mājas kaķis, kura skrāpējumi var būt dziļi un slikti dzīstoši.

Jāsargā bērni no darbošanās ar vecumam nepiemērotu dārza tehniku, kā arī veselībai un dzīvībai bīstamām ķimikālijām.

Drošība uz ceļiem

Neatkarīgi no tā, vai bērni vasaru pavada laukos vai pilsētā, vecākiem ar bērniem jāpārrunā ceļu satiksmes noteikumi. Ir jāatgādina bērniem, ka nedrīkst spēlēties uz ielām, ceļiem vai to tuvumā, kā arī brauktuves jāšķērso tam paredzētajās vietās. Un arī šajā gadījumā vecāku piemēram ir ļoti liela nozīme!

Kājāmgājējiem, pirms pāriet ielu, jāapstājas un jāpārliecinās, paskatoties pa kreisi un pēc tam pa labi. Neder atruna – luksoforā dega zaļā gaisma vai devos pāri ielai pie apzīmētas gājēju pārejas. Jebkuram, piedaloties ceļu satiksmē, ir jāpārliecinās vai ir droši uzsākt vai turpināt uzsākto kustību.

Arī ūdens tilpnēs, mežos bērniem  jābūt tikai pieaugušo uzraudzībā!

Atpūta svaigā gaisā

Vasaras mūsu platuma grādos ir salīdzinoši īsas, tādēļ ļoti kārojas saulaino laiku pavadīt ārā – dārzā vai pie kādas ūdenstilpnes. Ārā, protams, drīkst un vajag iet, atceroties, ka tiešos saules staros nav ieteicams uzturēties no plkst. 11.00 līdz 15.00. Šajā laikā nedrīkst aizmirst arī par saules aizsargkrēma regulāru lietošanu, ieziežot visas atklātās ādas virsmas, arī seju, ausis, apakšstilbus. Tāpat jāņem vērā, ka mazuļiem jāvelk gaišs un plāns apģērbs, cepurīte.

Vasarā bērni salīdzinoši daudz laika pavada laiku rotaļu laukumos, kur viens no bīstamākajiem objektiem ir šūpoles. Viens bērns šūpojas, cits, gaidot rindā, pieiet pārāk tuvu. Bērns nokrīt no šūpolēm un, nesagaidot, kad šūpoles apstāsies vai kāds pieaugušais tās apstādinās, ceļas kājās un saņem triecienu pa galvu. Tas nozīmē, ka vecākiem ir rūpīgi jāpieskata bērni, kamēr tie šūpojas un jāizstāsta atvasēm, kā pareizi jāuzvedas to tuvumā. Otrs biežākais traumu iemesls bērniem vasarā, ir nepareiza batuta lietošana. Nepareizi izmantoti, tie var radīt sevišķi smagus galvas, mugurkaula sasitumus, kā arī kāju un roku mežģījumus un lūzumus. Vecākiem ļoti nopietni jāuztver ražotāju nosacījumi, ka batutu drīkst lietot vienīgi tad, ja tam ir uzlikts aizsargsiets. Tāpat tajā bērni drīkst lēkāt pa vienam, nedrīkst līst zem tā apakšā – vecākiem ar bērniem kopā ir jāizlasa batuta lietošanas drošības nosacījumi.

Sportojot bērnam jālieto nepieciešamais aizsargekipējums. Galvas traumas, roku un kāju lūzumi, smagi nobrāzumi ir tikai dažas no traumām, ko bērni gūst, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām vai citiem vizināšanās rīkiem bez atbilstoša aizsargekipējuma. Vecākiem būtu jāraugās, lai minētais ekipējums bērnam derētu, kā arī būtu uzvilkts pareizi. Un ne mazāk svarīgi – vecākiem jārāda bērniem labais piemērs.

Drošība pie ūdens

Arī ūdenstilpņu tuvumā ir jāievēro īpaša piesardzība. Bērni drīkst peldēties tikai pieaugušo uzraudzībā!

Tāpat mazus bērnus nepieskatītus nedrīkst atstāt ne pie jūras, ezera vai piemājas karjera, ne arī pie pagalma dīķa vai baseina. Māci bērnam, ka kategoriski aizliegts uz galvas lēkt ūdenī, īpaši nepazīstamās peldvietās.

Uzmanība jāpievērš arī uzņemtajam ūdens daudzumam. Ūdens pietiekamā apjomā jāuzņem ne tikai tad, kad ārā ir pamatīga svelme, bet arī jebkurā citā dienā. Kļūda, ko mēdz pieļaut vecāki – pietiekami neatgādināt bērnam, ka regulāri jāpadzeras ūdens. Otra kļūda – ūdens vietā bērnam piedāvā saldinātus un pat gāzētus dzērienus. Zināšanai 3-5 gadus veciem bērniem dienā jāizdzer litrs ūdens, vecākiem bērniem pat līdz 1,5 litriem ūdens.

Kukaiņu kodumi
Atpūtu laukos var iztraucēt dažādi kukaiņi – odi, ērces, bites, lapsenes utt. Oda kodums pieaugušajam var nebūt nekas traks, taču mazam bērnam tas var izraisīt niezošus izsitumus un alerģisku reakciju. Samazināt odu uzbrukumu palīdz arī pret odu- ērču līdzekļi – tos uzklāj vai uzpūš uz ķermeņa vietām, kas ir atsegtas, bet, kad atgriežas telpās, līdzeklis jānomazgā ar ziepēm un ūdeni.

Ugunsdrošība 
Pārrunājiet ar bērniem pārrunājiet ar atvasēm par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka laikā. Bērnam arī būtu jāzina: ja gadās nelaime, nepieciešams saukt glābējus, zvanot pa tālruni 112.

Ņemot vērā, ka vasara ir arī aktīvs dārza pikniku un grilēšanas laiks, jāpievērš uzmanība, kur glabājas degšķīdums un asie grila piederumi. Tie jāatstāj bērniem nepieejamā vietā.

Neļaujiet mazajiem tuvoties karstam grilam, ugunskuram. Ja apdedzināts pirksts vai iegūta apdeguma brūce, tā jātur zem vēsa tekoša ūdens 20 minūtes. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot ziedes, kuru sastāvā ir vazelīns.                             Atgādinām arī, ka vasaras laikā pastāv vislielākais risks uguns nedrošībai! Ar sērkociņiem, šķiltavām vai svecēm mežos vai sprādzien bīstamās vietās nespēlēsimies!

Saindēšanās risks
Pievērsiet uzmanību pārtikai, kuru lietojat uzturā. Ja ārā ir tveicīgs laiks, produkti, neuzglabāti ledusskapī, ātrāk bojājas. Nereti vecāki, par to neaizdomājoties, sabojāto produktu piedāvā bērnam, un tad ir pārsteigti, kāpēc mazais mokās ar sliktu dūšu.
Neļaujiet bērnam ēst zaļas ogas un nezināmas dabas veltes– kā ogas un sēnes.

VISC ATBALSTA MATERIĀLS BĒRNU VECĀKIEM UN SKOLOTĀJIEM  “VESELS UN DROŠS”

https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesels_un_dross.pdf

Atbalsta materiālā ietilpst:

  • informācijas apkopojums par drošu un veselīgu rīcību;
  • mācību spēle par veselības un cilvēkdrošības jautājumiem:
  • elektroniskā versija:
    • interneta vidē spēlējama spēle (vietnes adrese – www.visc.gov.lv) latviešu un krievu valodā (informācija ir gan klausāma, gan lasāma);
    • spēle, kas instalējama uz datora (CD formātā ierakstītā spēle ir pievienota šai brošūrai);
  • galda versija:drukātā veidā, kas ir pievienota šai brošūrai;
  • digitālā formātā;
  • darba lapas ar praktiskiem uzdevumiem.